Gidons Krēmers un Kremerata Baltica Latvijā

Noslēdzoties Āzijas tūrei, Kremerata Baltica atgriezīsies Latvijā, kur jūnija pirmajās dienās sniegs 2 koncertus: Rīgā (07.06.) un Cēsīs (09.06.).

7.jūnijā Kremerata Baltica un Gidons Krēmers uzstāsies Rīgā, Lielajā Ģildē, lai atklātu šī gada Rīgas Festivālu. Koncerta īpašais viesis būs mecosoprāns Oļesja Petrova. Vakara gaitā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos jaunā latviešu komponista Jēkaba Jančevska skaņdarbs “Latvijas gadalaiki”, kas tapis speciāli Kremerata Baltica 20.gadu jubilejai. Tāpat programā arī L.Desjatņikova skaņdarbs “Krievijas gadalaiki”, kā arī  īpašs audiovizuālais projekts “Austrumu attēli”.

9.jūnijā Vidzemes Koncertzālē “Cēsis” norisināsies koncerts ar īpašu programu “Veltījums Orfejam”, kas sevī apkopos mūzikas un dzejas fragmentus. Koncerta ietvaros kamerorķestris Kremerata Baltica uzstāsies kopā ar orķestra māksliniecisko vadītāju, vijolnieku Gidonu Krēmeru, soprānu Ingu Kalnu, aktrisi Gunu Zariņu, pianistu Lukasu Debargue, obojisti Justi Galgotaiti, kā arī jauniešu kori “Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Programā G.Pelēča, F.Glāsa, L.Debargue, F.Šūberta un G.F.Tēlemaņa skaņdarbi.

Austrumu attēli. Balstīta uz Roberta Šūmaņa darbu “Attēli no Austrumiem”, šī jaunā programa piedāvā savdabīgu ieskatu sīriešu tēlnieka Nizara Ali Badra darbos, kas pēdējo mēnešu laikos ar entuziasmu apspriesti sociālajos tīklos. Nelielie audiovizuālie fragmenti, kas ik pa brīdim iestarpināti Šūmaņa kompozīcijā, darbojas kā izteiksmīgi kadri no austrumiem. Kā par savu unikālo izteiksmes līdzekli, akmeņu skulptūrām, teicis pats sīriešu tēlnieks, “tām jāiespaido uz prieku un mīlestību, jānoliedz karš iznīcība, nāve, migrācija, izraidījums, haoss, nabadzība un netaisnība”. Badrs cer, ka “šis karš drīz beigsies, un ka nonāvēšana apstāsies”.

Tajā pašā laikā, nesen atbrīvotā spāņu žurnaliste Angele Sastre salīdzina karu Sīrijā ar tuneli, kam galā strupceļš: “Es ļoti labi spēju identificēties ar sīriešu cilvēkiem, un man kauns par Rietumu valstu ieņemto pozīciju, kas par Sīriju runā tikai brīžos, kad pašu labklājību apdraud migrantu masu ierašanās. Realistiski šobrīd izskatās, ka Sīrijai nav laimīgu beigu. Tas ir strupceļš.”

Katru reizi, kad kāda no akmens skultūriņām ir pabeigta, tā tūdaļ jāiznīcina, jo sastiprināt akmeņus ar tam paredzēto speciālo saistvielu un stiprinājumiem šodienas Sīrijā vairs nav iespējams atļauties. Jau veidojot savas akmens skultpūras, mākslinieks ir pārliecināts, ka nekas nespēj saturēt tās kopā un ka visus viņa darbus, gluži kā smilšu mandalas, reiz iznīcinās laiks. Ar šo trauslo īslacīgumu Badra darbi parāda un konfrontē dzīvībai tik raksturīgo īslaicīgumu.

Pilno interviju ar sīriešu mākslinieku Nizaru Ali Badru var lasīt šeit.