Gidons Krēmers – vijolnieks, Kremerata Baltica dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs 

No visiem pasaules vadošajiem vijolniekiem iespējams tieši Gidons Krēmers var lepoties ar visneparastāko karjeras ceļu. Krēmers dzimis 1947.gada 27.februārī Rīgā, Latvijā. Būdams tikai četrus gadus vecs, viņš uzsāka mācības vijoļspēlē pie sava tēva un vectēva (abi sava laika atzīti mūziķi). Kad viņam bija 7, viņš sāka mācīties Rīgas Mūzikas skolā, kur strauji progresēja, un 16 gadu vecumā saņēma Latvijas Republikas Pirmo Balvu. Divus gadus vēlāk Krēmers uzsāka mācības pie Dāvida Oistraha (David Oistrakh) Maskavas Konservatorijā.

Gidons Krēmers triumfējis vairākos prestižos konkursos, piemēram, 1967.gadā Karalienes Elizabetes Konkursā Briselē, 1969.gadā Monreālas Starptautiskajā Mūzikas konkursā kā arī ieguvis 1.vietu Čaikovska Starptautiskajā konkursā gan 1969., gan 1970.gadā.

Izcilā izglītība un bagātīgie starptautiskie sasniegumi pavēra Gidonam ceļu uz karjeru, kuras laikā izcilais mūziķis ieguvis visas pasaules atzinību un reputāciju kā viens no pašiem oriģinālākajiem un izaicinošākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Viņš ir uzstājies uz gandrīz visām prestižākajām pasaules koncertzāļu skatuvēm, kopā ar gandrīz visiem atpazīstamākajiem Eiropas un Ziemeļamerikas orķestriem un diriģentiem pēdējā pusgadsimta laikā.

Gidona Krēmera repertuārs ir neparasti apjomīgs un iekļauj sevī gan visus Klasiskos un Romantisma skaņdarbus vijolei, gan tādu 21.gs mākslinieku kā Heinces, Berga un Štokhauzena darbus. Tāpat viņa interpretācijā dzirdēti vairāku šī laika Krievijas un Austrumeiropas komponistu opusi, starp kuriem daudzi bijuši pirmatskaņojumi vai veltīti tieši Gidonam Krēmeram. Bieži viņa vārds dzirdams kopā ar tādu komponistu kā Alfrēda Šnitkes, Arvo Pērta, Gijas Kančelli, Sofijas Gubaidulinas, Valentīna Silvestrova, Luidži Nono, Ariberta Reimana, Pētera Vaska, Džona Adamsa, Viktora Kisina, Maikla Nīmana, Filipa Glāsa, Leonīda Desjatņikova un Astora Pjacollas vārdiem, tādējādi saviem klausītājiem piedāvājot interpretāciju, kas ne tikai ciena jau esošās tradīcijas, bet arī atbilst laikmetīgajām mūzikas tendencēm. Droši var teikt, ka neviens cits tāda mēroga starptautiski atzīts solists nav ieguldījis tik daudz pūļu laikmetīgo komponistu darbu atskaņošanā un popularižēšanā kā to darījis tieši Gidons Krēmers.

Gidons Krēmers ierakstījis un izdevis vairāk kā 120 albumus, no kurime daudzi ieguvuši prestižas balvas par neatkārtojamo interpretāciju. Apbalvojumu sarakstā iekļauti tādi apbalvojumi kā Grand prix du Disque, Deutscher Schallplattenpreis, Ernst von Siemens mūzikas balva, Federālais Krusts par nopelniem, Premio dell’ Accademia Musicale Chigiana, Triumph Prize (Maskava, 2000), Unesco balva (2001), Saeculum Glashütte Original MusikFestspielPreis (Drēzdene, 2007), Rolf Schock balva (2008), Apbalvojums par mūža ieguldījumu Mūzikā Istanbulas mūzikas festivālā (2010), Una Vita Nella Musica – Artur Rubinstein balva (Venēcija, 2011). 2016.gadā Gidonu Krēmeru apbalvoja ar prestižo Praemium Imperiale, ko mēdz dēvēt par Nobela Prēmiju mūzikā.

1997.gadā Gidons Krēmers nodibināja kamerorķestri Kremerata Baltica, kas sevī iekļauj izcilus jaunos mūziķus no 3 Baltijas valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pēdējo divu desmitgažu laikā, Krēmers un Kremerata Baltica devušies tūrēs pa visu pasauli, kāpjot uz pasaules prestižāko festivālu un koncertzāļu skatuvēm. Ierakstīti vairāk kā 25 albumi, sadarbojoties ar tādām izdevniecībām kā Teldec, Nonesuch, Burleske, Deutsche Grammophon un ECM. 2002.gada februārī Gidons Krēmers un Kremerata Baltica saņēma Grammy balvu “Labākais izpildījums” mazo ansambļu kategorijā par ierakstu After Mozart (Nonesuch). Vēlāk tajā pašā gadā, tas pats albums saņēma arī ECHO Klassik balvu. 2015.gadā ieskaņotais albums ar Mečislava Veinberga darbiem tika nominēts Grammy balvai. 2016./2017.gada sezonas laikā Krēmers un Kremerata Baltica kopīgi atzīmēja savu 20.gadu gadadienu (Krēmeram 70, un Kremerata Baltica 20), dodoties vērienīgās tūres uz ASV, Eiropu, Tuvajiem Austrumiem un Āziju.

2015.gadā Deutsche Grammophon izdeva ierakstu New Seasons, kas iekļauj Gidona Krēmera un Kremerata Baltica atskaņoto Filipa Glāsa 2.vijoļkoncertu un The American Four Seasons, kā arī Pērta, Kančeli un Umebajaši darbus. 2015.gadā kā veltījums Gijas Kančeli 80.dzimšanas dienai tika izdots ieraksts, kurā dzirdams šī gruzīnu komponista skaņdarbs vijolei, stīgu orķestrim un perkusijām Chiaroscuro, kā arī viņa darbs Twilight divām vijolēm un stīgu orķestrim (solo Gidons Krēmers un Patricija Kopatchinskaja). Abi ieraksti ieguva pasaules atzinību un sasniedza vispasaules klausītājus vien pāris nedēļas pēc albumu klajā laišanas.

2016.gada oktobrī Gidona Krēmera 70.dzimšanas dienai par godu Deutsche Grammophon izdeva īpašu un skaitā ierobežotu CD sēriju, kas iekļauj 22 diskus ar pilnīgi visiem Krēmera veiktajiem vijoļkoncertieu ierakstiem, kā arī 2 īpašus Kremerata Baltica albumus, kas sevī iekļāva vēl iepriekš neierakstīto Šnitkes Concerto for Three.

Gidons Krēmers muzicē uz Nikola Amati 1641.gadā darināta instrumenta. Viņš ir 4 grāmatu autors, no kurām pēdējā, Letters to a Young Pianist, tika izdota 2013.gadā. Grāmatas tulkotas vairākās valodās, un caurstrāvo maestro Krēmera plašo vērienu māksliniecisko un estētisko virsotņu sasniegšanā.

Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet oficiālo Gidona Krēmera mājaslapu.