Par kamerorķestri Kremerata Baltica

Pirms aptuveni 20 gadiem, 1997. gadā, leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri — kamerorķestri Kremerata Baltica —, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar savu bagātīgo skanējumu, enerģētisko un prieka pilno muzicēšanu, un interesanto programu, orķestris iekaroja izsmalcinātās publikas sirdis. 

Kremerata Baltica, ilgtermiņā orientēts, izglītojošs projekts, bija Krēmera 50.dzimšanas dienas dāvana sev. Tas ir veids, kā Krēmers jaunajiem Baltijas valstu mūziķiem nodod savu bagātīgo pieredzi gan kā solists, gan kā kamermūzikas atskaņotājmākslinieks. Muzicēšanas un mācīšanās process Krēmera pavadībā neatstāj ne mazāko vietu kompromitēt mākslinieciskos vai profesionālos standartus. Tieši tāpēc orķestra identitāti jau no sākta gala raksturojusi ideja par māskliniecisku perfekciju un piedzīvojumiem mūzikā. Viens no orķestra pamatmērķiem ir iedvesmot un veicināt muzikālo izaugsmi Batlijas valstu reģionā. Šī perspektīva sevī ietver mērķi veicināt inovatīvu programu radīšanu un atskaņošanu, tādu, kas būtu atvērta mākslinieciskiem eksperimentiem un radītu drosmīgus izaicinājumus ierastajam.

1999.gada intervijā laikrakstam New York Times Gidons Krēmers raksturo Kremerata Baltica kā sava veida demokrātiju mūzikā: “atvērtu, paškritisku, mana muzikālā gara turpinājumu”. Orķestra izpildījums vienmēr būs “savā veidā spontāna mūzikas radīšana, kas padara koncertu dramatiskāku, jutekliskāku, un kas ir kā radošā procesa nebeidzama turpināšanās.” Un viņa plāni orķestra attīstībā nav mainījušies līdz pat šodienai.

Dažu gadu laikā šī talantīgo mūziķu grupa ir attīstījusies par vienu no labākajiem starptautiskajiem kamerorķestriem pasaulē, un nodrošinājusi sev izcilu reputāciju uzstājoties pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs. Apskatot vien dažus no nozīmīgākajiem Kremerata Baltica un orķestra mūziķu sasniegumiem šo gadu laikā, jau vien pietiek materiāla veselai grāmatai. Kopš 21.gadsimta sākuma orķestris sniedzis vairāk kā 1500 koncertu, koncertējis vairāk kā 50 dažādās valstīs, 600 pilsētās un apceļojis vai visu pasauli, uzstājoties Āzijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā kā arī Eiropā. Orķestris izdevis vairāk kā 25 CD ierakstus, 2002.gadā ieguvis Grammy balvu un ECHO balvu, bet 2009.gadā — Praemium Imperiale Balvu Jaunajiem Māksliniekiem. Saņemtas vairākas prestižas godalgas. Ansambļa ieskaņoto Džordža Enesku un Mjačeslava Veinberga darbu ieraksti nominēti Grammy balvai, bet nesenais albums, kurā kopā ar pianisti Annu Vinnitskaju ieskaņoti Šostakoviča klavierkoncerti, ieguva ECHO Klassik 2016 balvu kategorijā Gada koncertieraksts (20./21.gs. mūzika).

Kopš 2003.gada katru gadu Latvijā norisinās Kremerata Baltica festivāls. Pēdējos gados orķestra programā iekļautas īpaši radošie projekti, kā “To Russia with Love” (lat: “Krievijai ar Mīlestību”), kas veltīta cilvēkteisībām Krievijā un kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2013.gadā Berlīnes Filharmonijā. Tāpat arī projekts “All About Gidon” (lat: “Viss par Gidonu”), kas ir autobiogrāfisks darbs, kā laikā Gidons atskaņo savus iecienītākos darbus kā arī uzdod jautājumu un diskusē par to, ko nozīmē būt māksliniekam. 2013.gadā aizsākās sadarbība ar slaveno krievu komiķi un mīmu mākslinieku Slavu Poluņinu un viņa Klaunu Akadēmiju (Academy of Fools), un kopā tika radīts projekts “SNOW SYMPHONY” (Sniega Simfonija), kas daļēji balsīts uz Poluņina “SnowShow” (“SniegaŠovs”). 2015.gadā tika radīts projekts “Masks and Faces” (“Maskas un Sejas”), kurā Krēmers un Kremerata Baltica sadarbojas ar krievu mākslinieku, gleznotāju, polemcistu un filosofu Maksimu Kantoru. Vissvaigākais Kremerata Baltica projekts “Pictures from the East” (lat: “Bildes no Austrumiem”) ir kopprojekts ar sīriešu mākslinieku Nizaru Ali Badru, kurš adresē aktuālo bēgļu krīzi un dramatisko situāciju Tuvajos Austrumos.

Jau kopš pirmajiem Kremerata Baltica pastāvēšanas gadiem, orķestris sadarbojies ar pasaulē pazīstamiem mūziķiem un diriģentiem. Ansamblim raksturīgā milzu atsaucība un intensīvā koncentrēšanās spēja – tās ir īpašības, ko ne tikai apzināti kultivējis Gidons Krēmers, bet kas iegūtas arī pateicoties sadarbībām ar tādiem māksliniekiem kā soprānu Džesiju Normenu, pianistiem Martu Argerihu, Jevgēniju Kisinu, Mihailu Pletņevu, Danilu Trifonovu, vijolniekiem Lisu Batiašvili, Tomasu Cētmairu, Patrīciju Kopačinskaju, Didjē Lokvudu, Vadimu Repinu, un čellistiem Mišu Maiski, Mario Brunello un Yo-Yo Ma. Starp diriģentiem minami Sers Saimons Ratls, Esa-Pekka Salonens, Kristofs Ešenbahs, Kents Nagano, Heincs Holligers, Romāns Kofmans, Kents Nagano, Vladimirs Aškanazi, Mirga Grazinyte-Tyla un Saulius Sondeckis. Kopā ar šiem mūziķiem ir veidojies arī Kremerata Baltica kamerorķestris un tā neatkārtojamais skanējums.