S.Umebajaši skaņdarba “Četri Japāņu Gadalaiki” pirmatskaņojums Japānā

Pēc īpaša Gidona Krēmera lūguma, pasaulē labi pazīstamais Japāņu filmu komponists Šigeru Umebajaši (Shigeru Umebayashi) tieši Kremerata Baltica un Gidonam Krēmeram unikālajam izpildījumam sarakstījis skaņdarbu “Četri Japāņu Gadalaiki” (Four Japanese Seasons). Tas ir skaņdarbs solo vijolei, stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem. Tā pirmatskaņojums notika Kronberga Akadēmijas festivāla ietvaros Vācijā 2015.gada 29.septembrī un vēlāk arī kompnista dzimtajā zemē, Japānā, Tokijā 2015.gada 21.oktobrī. Šī divdesmit vienu minūti garā svīta tiks iekļauta orķestra repertuārā un būs dzirdama vairākās pasaules valstīs 2016.-2017.gadā. Tāpat 2017.gadā plānots izdot arī albumu ar šo skaņdarbu.

Muzikālā daudzveidība un iespējamās variācijas, ko pieļauj pasaulslavenā Četru Gadalaiku tēma vienmēr bijis kas īpaši tuvs Gidonam Krēmeram un Kremerata Baltica. Ne velti tā bieži asociēta tieši ar šo mākslinieku vārdiem. Sākot no Vivaldi orģināla Baroka laikos, līdz Astora Pjacollas Svītai, Leonīda Desjatņikova Krievu Gadalaikiem, un Filipa Glāsa Amerikāņu Četriem Gadalaikiem. Un visbeidzot vēl viens slavenās tēmas variants – Šigeru Umebajaši Japāņu Četri Gadalaiki -, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2015.gada septembrī, kad Kronberga Akadēmijas Festivāla ietvaros to atskaņoja Gidons Krēmers un Kremerata Baltica. Tas ir darbs, kas liek mūziķiem meklēt un atklāt jaunas muzikālās teritorijas. Kā par šīs tēmas interpretācijām dažādu iepriekšminēto komponistu daiļradē saka pats Gidons Krēmers:

“Daži no šiem skaņdarbiem, ko mēs atskaņojām un atskaņojam vēl šodien  iekļauj “program”, ko iespaidojusi dzeja (kā paša Vivaldi oriģināla gadījumā). Dažos jūtama radniecība ar tautas mūziku un folkloru (Desjatņikova “Krievu Gadalaiki”, kas arī tapis īpaši G.Krēmeram un Kremerata Baltica). Dažos atspoguļota klasika (Raskatova “Seasons digest”, kā sakne meklējam Čaikovska opusā “Gadalaiki”). Filips Glāss noliedz jebkādu asociāciju iespējamību ar kādu stāstu – katram tas jārada pašam. Umbejaši savā darbā, ko mums uzdāvinājis un izgreznojis ar Japāņu nosaukumu, iekļauj vairākas Japāņu noskaņas. Arī šis darbs daudz atstāj katra klausītāja fantāzijas ziņā.”

 

Par to, kā viss nonācis līdz Umebajaši, Kremerata Baltica un viņa sadarbībai, pats Gidons Krēmers stāsta tā:

“Tā bija mana ideja, kas radās pēc tam, kad tapu vai apburts no ļoti brīnišķīgajām S.Umebajaši filmu mūzikas skaņām. Tieši tāpēc, kā jau es to daru visai bieži, es vērsos pie šī komponista un lūdzu, vai viņš būtu ar mieru apsvērt domu uzrakstīt skaņdarbu man un Kremeratai. Es esmu ļoti pateicīgs, ka viņš bija tik dāsns un piekrita to darīt. Tagad mūzikas pasaule ir par vienu “Gadalaiku” opusu bagātāka. Kremerata un es bijām ļoti priecīgi šo programu vest tūrē uz Japānu – kas ir šīs mūzikas dzimšanas vieta.” 

Pats Umebajaši, aprakstot šo sadarbību un savu darbu pie šī skaņdarba, saka:

“Es biju priecīgi satraukts satikt Gidonu Krēmeru un Kremerata Baltica. Komponēt “Japāņu Četras Sezonas” bija kā ceļot vienam, savīties ar vientulību. Tas bija tādēļ, ka šī tēma bija kaut kas, par ko pats agrāk nebiju aizdomājies. Tagad, kad šis darbs ir pabeigts, mans ceļojums ir mainījis virzienu un caur mūziku vairo manā dzīvē laimi.”

Gidons Krēmers un Kremerata Baltica šo skaņdarbu pirmo reizi iekļāva savā repertuārā Āzijas tūres ietvaros, 2015.gada rudenī.

Šigeru Umebajaši, kas dzimis 1951.gadā, pirmo reizi piesaistīja pasaules uzmanību ar savu filmu mūziku, kas jau daudzkārt saņēmusi daudz prestižu starptautisku apbalvojumu. Viņš ir mūzikas autors vairāk kā 30 Japāņu filmām, bet komponista starptautiskie panākumi gūti ar mūziku tādām filmām kā režisora Zhang Yimou “Lidojošo Dunču Nams”, Toma Forda “Single Man”, kā arī režisora Wong Kar Wai filmām “In the Mood for Love” un “2046”. Pirms pievēršanās filmu mūzikai 1985.gadā, viņš bija grupas “EX” loceklis.

Stilistiskā daudzveidība ir viena no galvenajām pazīmēm, kas raksturo kamerorķestri Kremerata Baltica. Šis grupējums dibināt 1997.gadā, un sastāv no jauniem mūziķiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Sava vārda atpazīstamību orķestris radījis ar savām netradicionālajām programām, un līdz ar to ar neskaitāmiem jaunu komponistu darbu pirmatskaņojumiem. Šajā, mazāk kā 20 gadu, periodā orķestris izaudzis līdz starptautiska mēroga atpazīstamībai, kas ir unikāla pozīcija, par ko jāpateicas galvenokārt orķestra mākslinieciskajam direktoram un radītājam Gidonam Krēmeram, kurš intervijā ar New York Times kā orķestra raksturīgākās iezīmes min “muzikālā demokrātija […] atvērtums, paškritika un mana muzikālā gara turpināšana”.